Kopsavilkums

Vai esam uz robotu laikmeta sliekšņa, kad tie aizstās drošības sistēmu uzstādītājus?

Nozare jau gadiem diskutē par to, vai roboti aizstās apsardzes darbiniekus. Taču vai tuvākajos gados tie varētu aizstāt arī speciālistus, kuri fiziski uzstāda drošības sistēmas? Šis jautājums turpina iepriekšējās prognozes par robotizētu uzstādīšanu.

Lai gan robotika attīstās un palīgierīču klāsts paplašinās, autonomu robotu spēja 5 līdz 7,5 gadu laikā pilnībā aizstāt cilvēkus drošības sistēmu uzstādīšanā joprojām sastopas ar būtiskiem tehniskiem šķēršļiem. Tie saistīti ar robotu veiklību, pārvietošanos un spēju ievērot būvniecības un drošības prasības.

Konferencē Securing New Ground trīs nozares vadītāji prognozēja, ka roboti jau šādā salīdzinoši īsā laikā varētu uzņemties fiziskos uzstādīšanas darbus. Tomēr darbs neparedzamās komerciālo objektu vidēs ir daudz sarežģītāks nekā programmatūras izstrādes un darbības procesu automatizācija.

Desmit gadu perspektīva

Prognozējot tehnoloģiju attīstību desmit gadu periodā, gan tehnoloģiju atbalstītājiem, gan skeptiķiem jābūt piesardzīgiem. Ja pirms desmit gadiem uzņēmums Verkada vēl nepastāvēja, savukārt nozarē valdīja uzskats, ka Hikvision kļūs par dominējošo spēlētāju visā pasaules tirgū, tad turpmākajā desmitgadē abas šīs prognozes izrādījās neatbilstošas realitātei. Tehnoloģiju attīstība reti norit lineāri, un ir ļoti ticams, ka līdz 2030. gadu vidum robotika piedzīvos ievērojamus mehāniskos un algoritmiskos uzlabojumus.

No pieciem līdz septiņiem ar pusi gadiem vai pat četriem?

Jaunākās prognozes izskanēja Drošības nozares megatrendu diskusijā (Security Megatrends), kas notika Ņujorkā, Drošības industrijas asociācijas (SIA) konferencē Securing New Ground.

Diskusiju vadīja Brivo dibinātājs un izpilddirektors Stīvs Van Tils (Steve Van Till). Noslēgumā viņš aicināja dalībniekus konkrēti atbildēt, kad roboti spēs paši fiziski uzstādīt drošības sistēmas.

• Ēriks Dīns (Eric Dean), nacionālā mēroga sistēmu integratora M.C. Dean tehnoloģiju direktors, prognozēja strauju attīstību: "Jā, visticamāk, piecu gadu laikā."
• Aleks Rohveders (Alex Rohweder), Siemens vecākais viceprezidents un ēku drošības struktūrvienības vadītājs, minēja nedaudz ilgāku termiņu: "Varbūt septiņarpus gadu laikā."
• Van Tils, kurš jau šā gada sākumā izteica prognozi, ka roboti varētu veikt nozares fiziskos darbus piecu līdz desmit gadu laikā, diskusijā pauda vēl optimistiskāku skatījumu: "Es būtu teicis, ka jau pēc četriem gadiem."

Šādam entuziasmam ir skaidrs komerciāls pamatojums. Iekārtu ražotājiem un lieliem inženieruzņēmumiem lauka darbu izmaksas rada ievērojamu finansiālo slogu. Projektu izmaksās būtisku daļu veido speciālistu kvalifikācijas nodrošināšana, iekārtu montāža un izbraukumi uz objektiem. Tomēr, aizstāvot integratoru praktisko kompetenci pret pārlieku optimistiskām prognozēm par programmatūras iespējām, Convergint izpildviceprezidents Ēriks Junags (Eric Yunag) uzsvēra būtisku atšķirību:

Ja es kādam no jums iedotu klēpjdatoru un palūgtu ar mākslīgā intelekta palīdzību uzrakstīt VMS jeb videonovērošanas pārvaldības sistēmas programmatūru, pastāv liela iespēja, ka jūs 30 minūtēs izveidotu kaut ko briesmīgu, bet vismaz darbspējīgu. Taču, ja tam pašam cilvēkam iedotu piekļuves kontroles komponentu komplektu un palūgtu šīs telpas aizmugurē uzstādīt piekļuves kontroles sistēmu vienām durvīm, integrējot to ēkas sistēmās, tas aizņemtu ievērojami vairāk par 30 minūtēm.

Trīs galvenie šķēršļi autonomai uzstādīšanai

Lai roboti varētu pilnībā patstāvīgi uzstādīt drošības sistēmas, tiem jāpārvar trīs savstarpēji saistīti un arvien sarežģītāki šķēršļi.

1. Droša pārvietošanās dažādās vidēs.

Universāliem humanoīdiem robotiem jāspēj autonomi saglabāt līdzsvaru un droši pārvietoties nestrukturētā vidē, kur nav iepriekš paredzēta kustību trajektorija un apstākļi var negaidīti mainīties.

2. Izmaksu konkurētspēja.

Robotu iegādes, ekspluatācijas, apkopes un remonta kopējām izmaksām jākļūst zemākām par cilvēku tehniķu nodarbināšanas pilnajām izmaksām.

3. Sarežģītu fizisku darbu izpilde un normatīvo prasību ievērošana.

Šis ir būtiskākais šķērslis, jo atšķirībā no rūpnīcas montāžas līnijas, kur darba vide un procesi ir stingri kontrolēti, komerciālos objektos uzstādīšanas speciālistiem jāveic dažādi neparedzami uzdevumi. Viņiem jāstrādā uz izbīdāmām kāpnēm, jāpārvietojas virs piekārtajiem griestiem, jāizvelk kabeļi caur blīvi izvietotiem sienu kanāliem, jāurbj metāla konstrukcijas un neērtās pozīcijās jāpievieno trausli astoņu kontaktu savienotāji. Daudzās šādās vietās, piemēram, telekomunikāciju telpās, pagrabos un liftu šahtās, mobilais savienojums var nebūt pieejams. Tas apgrūtina robotu darbību, ja to vadība un instrukcijas ir atkarīgas no mākoņpakalpojumiem.

Grūtības kļūst vēl acīmredzamākas, salīdzinot šos darbus ar vienkāršāku autonomu apsardzi. Robotam patrulēt pa līdzenu gaiteni vai uzņēmuma vestibilu mehāniski ir daudz vienkāršāk nekā ievilkt kabeļus. Tomēr arī autonomās patruļas robotu attīstība vairāk nekā desmit gadu laikā nav nodrošinājusi plašu komerciālu izplatību. Vairāki ievērojami patruļrobotu piegādātāji nav spējuši iegūt pietiekami plašu tirgus atbalstu un, lai turpinātu darbību, ir iegādājušies tradicionālos apsardzes uzņēmumus. Savukārt uzņēmums Everon pēc mazāk nekā divpadsmit robotizētu vienību ieviešanas veica savas EvoGuard robotikas līnijas stratēģisku pārskatīšanu.

Palīgrīki cilvēkiem, nevis pilnīga cilvēku aizstāšana

Tuvākajā nākotnē reālistiskāks scenārijs ir nevis pilnīga tehniķu aizstāšana ar autonomiem robotiem, bet gan robotizētu palīgrīku un mākslīgā intelekta vadītu darba procesu attīstība. Piemēram, daļēji automatizētas ierīces, kas paredzētas urbšanai virs galvas vai kabeļu ievilkšanai, varētu mazināt atkārtotas fiziskas slodzes radīto nogurumu. Savukārt ar mākslīgo intelektu aprīkotas valkājamas ierīces varētu palīdzēt mazāk pieredzējušiem speciālistiem, sniedzot norādes reāllaikā un pārbaudot vadu savienojumus.

Turklāt, ja universāli humanoīdi roboti jau piecu līdz septiņu gadu laikā spētu patstāvīgi uzstādīt piekļuves kontroles aparatūru, ievērojot dzīvības drošības prasības, tiem būtu nepieciešama ļoti attīstīta vizuālā uztvere, precīza sīkās motorikas kontrole, dinamisks līdzsvars un spēja pieņemt mehāniskus lēmumus.

Šādas spējas nozīmētu, ka roboti varētu veikt arī lielāko daļu citu apkopes un montāžas darbu pasaules ekonomikā. Tādā gadījumā drošības sistēmu uzstādīšana būtu tikai neliela daļa no daudz plašākām pārmaiņām sabiedrībā.

Drošības sistēmu uzstādīšanas un robotikas nākotne

Nākamajā desmitgadē robotika turpinās attīstīties, mazinot tehniķu ikdienas fizisko slodzi un uzlabojot darba ražīgumu objektos. Tomēr IPVM vērtējumā prognoze, ka autonomi humanoīdi roboti pilnībā aizstās kvalificētas uzstādīšanas komandas jau piecu līdz septiņu ar pusi gadu laikā, balstās uz kļūdainu pieņēmumu, ka programmatūras straujās attīstības temps ir tieši pielīdzināms fizisko darbu automatizācijas iespējām.

Praksē zemsprieguma sistēmu uzstādīšana joprojām ir sarežģīts fizisks darbs, kura automatizāciju ierobežo neparedzama vide, tehniskās prasības un nepieciešamība pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

​

Galvenais secinājums: tuvākajā nākotnē automatizācija drīzāk mainīs uzstādītāja darbu, nevis to pilnībā aizstās

IPVM raksta būtiskākā atziņa ir pareiza: spēja izstrādāt gudru programmatūru vēl nenozīmē spēju patstāvīgi paveikt sarežģītu fizisku darbu. Taču, mūsu kā drošības tehnoloģiju distributora skatījumā, šai diskusijai ir vēl viena dimensija - pārmaiņas neattieksies tikai uz montāžas procesu. Tās mainīs arī to, kā tiek izvēlētas, projektētas, piegādātas, konfigurētas un uzturētas drošības sistēmas.

1. Kas mainīsies vispirms?

Programmatūras rīki un MI var palīdzēt konfigurēt ierīces, pārbaudīt tīkla savienojumus, identificēt kļūdas un sagatavot sistēmu dokumentāciju. Tas nenozīmē, ka katrs process jau ir pilnībā automatizēts, bet šie uzdevumi ir loģiskāks sākumpunkts nekā sarežģīta montāža objektā.

Specializētas urbšanas ierīces, mehāniski kabeļu ievilkšanas rīki un citi palīglīdzekļi var samazināt fizisko slodzi un paātrināt atkārtotus darbus. Šeit ieguvums var rasties arī bez pilnīgi autonoma robota.

Piekļuves kontrole, videonovērošana, ielaušanās signalizācija, ugunsdrošības risinājumi un ēku vadības sistēmas jāintegrē, pārbaudot to savstarpējo darbību un atbilstību projekta prasībām. Kļūdas šeit var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī drošības riskus.

Šis ir tehnoloģiju attīstības scenāriju vērtējums, nevis statistiski pierādīts automatizācijas ieviešanas grafiks.

2. Kāpēc distributoriem būtu jāseko šai tendencei?

Drošības tehnoloģiju distributors nav tikai starpnieks starp ražotāju un integratoru. Tā loma ietver tehnisko kompetenci, produktu izvēli, apmācību un atbalstu, kas ļauj integratoriem ieviest risinājumus praksē.

Automatizācijas attīstība rada vismaz četras būtiskas iespējas.

Praktisks ieteikums: jau tagad produktu izvērtēšanā iekļaut ne tikai tehniskās specifikācijas un cenu, bet arī uzstādīšanas laiku, konfigurēšanas sarežģītību, kļūdu iespējamību, attālinātās pārvaldības iespējas un dzīves cikla izmaksas.

3. Baltijas tirgum ir savi izaicinājumi

Nav pamata automātiski pieņemt, ka robotizētas uzstādīšanas ieviesīsies Baltijā tādā pašā tempā kā ASV, jo to noteiks lokālie apstākļi.

• Tirgus mērogs. Mazākos un vidējos projektos specializēta robota iegāde var nebūt ekonomiski pamatota, ja vien to nevar efektīvi izmantot daudzos objektos.
• Objektu dažādība. Vēsturiskas ēkas, pārbūvētas telpas un atšķirīgi būvniecības risinājumi apgrūtina standartizētu, pilnībā autonomu montāžu.
• Speciālistu pieejamība. Ja kvalificētu tehniķu trūkums palielina projektu izpildes laiku un izmaksas, automatizācijas palīgrīki var kļūt izdevīgi agrāk.
• Normatīvās prasības un atbildība. Automatizācijas izmantošana neatceļ pienākumu nodrošināt atbilstošu montāžu, sistēmu darbību un atbildību par paveikto darbu.

Šie faktori ir vērtēšanas kritēriji, nevis pierādījums tam, ka Baltijas tirgū robotizācija notiks ātrāk vai lēnāk.

4. Ko rakstā vajadzētu vērtēt kritiskāk?

Rakstā izteiktās prognozes jāuztver kā nozares vadītāju viedokļi, nevis kā pārbaudīts termiņš, kurā robotizācija kļūs par ikdienas praksi.

Ir būtiski nošķirt trīs atšķirīgus attīstības līmeņus:

1. Robots veic atsevišķu uzdevumu, piemēram, urbj caurumu vai palīdz ievilkt kabeli.
2. Robots strādā tehniķa uzraudzībā. Tas izpilda vairākas darbības, bet cilvēks pieņem lēmumus, pārbauda rezultātu un risina nestandarta situācijas.
3. Robots patstāvīgi uzstāda un nodod ekspluatācijā visu sistēmu. Tas pats plāno darbus, pielāgojas objekta apstākļiem, novērš kļūdas un nodrošina prasībām atbilstošu rezultātu.

Šie līmeņi tehnoloģiski un ekonomiski būtiski atšķiras. Ja robots spēj veikt vienu montāžas darbību, tas vēl nenozīmē, ka tas spēj uzstādīt pilnu piekļuves kontroles vai videonovērošanas sistēmu. Turklāt rakstā minētie piecu, septiņu ar pusi un četru gadu termiņi nav pamatoti ar detalizētiem izmaksu aprēķiniem, salīdzinošiem izmēģinājumiem vai konkrētu uzstādīšanas uzdevumu automatizācijas rādītājiem. Tāpēc tos nevajadzētu izmantot kā biznesa plānošanas pieņēmumus bez papildu pierādījumiem.

5. Kā rīkoties jau tagad?

Drošības tehnoloģiju distributoriem un integratoriem nav jāgaida, līdz tirgū parādīsies pilnībā autonomi uzstādītāji. Ir lietderīgi sākt ar izmērāmiem, praktiskiem uzlabojumiem:

• Izmērīt vidējo uzstādīšanas un konfigurēšanas laiku dažādiem sistēmu veidiem.
• Noteikt, kuri darbi visbiežāk rada kļūdas, atkārtotus izbraukumus vai projekta kavējumus.
• Izvērtēt ražotāju rīkus attālinātai konfigurēšanai, diagnostikai un sistēmu pārvaldībai.
• Izmēģināt palīgrīkus atkārtotu un fiziski smagu uzdevumu veikšanai.
• Apmācīt tehniķus darbam ar tīklu infrastruktūru, programmatūru, sistēmu integrāciju un kiberdrošību.
• Vērtēt automatizācijas ieguvumu pēc kopējām projekta izmaksām un kvalitātes, nevis tikai pēc ietaupītajām darba stundām.

Noslēguma vērtējums

IPVM raksts ir vērtīgs atgādinājums, ka tehnoloģiju demonstrējums un to praktiska ieviešana ir divas dažādas lietas. Taču diskusiju nevajadzētu reducēt tikai uz jautājumu, vai roboti aizstās cilvēkus.

Drošības nozarē svarīgāks jautājums ir: kā ar automatizācijas palīdzību panākt, lai kvalificēti speciālisti varētu uzstādīt vairāk sistēmu, strādāt efektīvāk un pieļaut mazāk kļūdu, neapdraudot drošību un kvalitāti?

No mūsu kā distributora skatpunkta konkurences priekšrocību iegūs tie uzņēmumi, kas jau tagad palīdzēs integratoriem izvēlēties ne tikai labas iekārtas, bet arī efektīvākus darba procesus.

Pilnībā autonomi uzstādīšanas roboti varētu kļūt par realitāti, taču to ieviešanas termiņš joprojām ir neskaidrs. Savukārt konfigurēšanas, diagnostikas un fiziskā darba atvieglošanas rīki ir daudz praktiskāks virziens, ko vērts izvērtēt jau šodien.

Pamata raksta avots: https://www.linkedin.com/pulse/robots-install-security-systems-within-decade-say-execs-ipvm-tczoe/