Videonovērošana pašvaldībās palīdz atklāt pārkāpumus, identificēt personas un iegūt pierādījumus. Taču tās efektivitāti ierobežo laikietilpīga video meklēšana, IT resursu trūkums un sadrumstalota infrastruktūra. Ko par reālo situāciju atklāj pašvaldību policijas un IT speciālistu aptaujas?
Kameru uzstādīšana ir tikai viens posms drošības infrastruktūras attīstībā. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai sistēma darbotos stabili, būtu ērti pārvaldāma un nepieciešamo informāciju varētu atrast tad, kad tā vajadzīga.
Pašvaldību policijas un IT speciālistu aptaujas atklāj divus savstarpēji saistītus skatupunktus. Policijai svarīgi ir ātri atrast un izmantot videoierakstus, savukārt IT nodaļām jānodrošina sistēmu darbība, uzturēšana un attīstība ar pieejamajiem resursiem.
Aptaujās nepiedalījās visas Latvijas pašvaldības, tāpēc rezultāti raksturo respondentu pieredzi un tikai iezīmē tendences, nevis reprezentatīvi atspoguļo situāciju visā valstī.
Videonovērošana palīdz izmeklēt incidentus, bet informācijas atrašana joprojām patērē laiku
Pašvaldību policijas pārstāvji norādījuši, ka videoieraksti palīdz izmeklēt administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus, identificēt personas, noteikt notikumu vietu un laiku, kā arī iegūt pierādījumus. Ieraksti tiek izmantoti arī sabiedriskās kārtības uzraudzībā un sadarbībā ar Valsts policiju.
Vienlaikus 40% respondentiem atzīst, ka nepieciešamā video atrašana pēc incidenta ir laikietilpīga vai sarežģīta. Tas nozīmē, ka vairāk nekā pusei atbildējušo darbs ar ierakstiem sagādā grūtības.
Šeit jānošķir divas lietas: kameras spēja fiksēt notikumu un sistēmas spēja palīdzēt darbiniekam šo notikumu ātri atrast. Ieraksts ir vērtīgs tikai tad, ja to iespējams operatīvi izmantot. Ilga meklēšana palielina darbinieku slodzi un pagarina laiku, kas nepieciešams notikuma apstākļu noskaidrošanai. Tāpēc videonovērošanas efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc kameru skaita vai attēla kvalitātes. Svarīgi ir arī tas, cik ātri un ērti iespējams piekļūt nepieciešamajai informācijai.
Budžets un IT resursi ierobežo sistēmu attīstību
Abu aptauju rezultāti atklāj atšķirīgus, bet savstarpēji saistītus izaicinājumus.
Pašvaldību policijas aptaujā kvalificētu sistēmu apkalpošanas speciālistu piesaiste bija visbiežāk minētais videonovērošanas pārvaldības izaicinājums - 20% atbilžu. Sarežģītu video meklēšanu un incidentu izmeklēšanu norādīja 15%.
IT speciālistu atbildēs izcēlās datu glabāšana un arhivēšana (23%) un nepietiekama IT kapacitāte (19%). Tas parāda, ka sistēmas darbība ir atkarīga ne tikai no tehnoloģijām, bet arī no infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamajiem resursiem un zināšanām.
Būtisks ierobežojums ir finansējums. 35% pašvaldību policijas aptaujāto budžetu norādīja kā šķērsli efektīvākai videonovērošanas izmantošanai, bet personāla resursus minēja 17%.
IT nodaļām savukārt jāņem vērā infrastruktūras nomaiņas un jaunu sistēmu ieviešanas izmaksas. Tās ietver ne tikai aprīkojuma iegādi, bet arī datu glabāšanu, licencēšanu, konfigurēšanu, uzturēšanu un darbinieku apmācību.
Tādējādi tehnoloģiski pievilcīgs risinājums ne vienmēr kļūst par reālu investīciju projektu. Pašvaldībām nepieciešams saprast, kāds būs praktiskais ieguvums un kādas izmaksas būs jāsedz ilgtermiņā.
Integrācija un centralizēta pārvaldība: vajadzības atšķiras
Pašvaldību policijas aptaujā 33% respondentu norādīja, ka informācija pārsvarā atrodas atsevišķās sistēmās. IT speciālistu aptaujā 46% atzina, ka videonovērošanas sistēmu integrācijas ar citām pašvaldības drošības un IT sistēmām praktiski nav.
Ja sistēmas darbojas atsevišķi, darbiniekiem var nākties izmantot vairākus rīkus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Tas var sarežģīt pārvaldību un palielināt ikdienas darba slodzi. Tomēr pilnīga sistēmu apvienošana nav nepieciešama katrai pašvaldībai - risinājums ir atkarīgs no esošās infrastruktūras un konkrētajiem darba uzdevumiem.
IT speciālistu atbildes apstiprina, ka integrācijas vajadzība nav vienāda visiem: 18% to vērtē kā aktuālu, 37% plāno ilgtermiņā, bet 36% situāciju vēl izvērtē vai šādu nepieciešamību pašlaik nesaskata.
Šie dati liecina par atšķirīgu infrastruktūras briedumu un prioritātēm. Daļai pašvaldību nepieciešama tūlītēja rīcība, citām - pakāpeniska attīstība.
Svarīgi arī tas, ka centralizēta pārvaldība automātiski nenozīmē visu iekārtu nomaiņu. Pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē, kuras esošās sistēmas iespējams savienot un vai modernizācija ļauj saglabāt jau veiktos ieguldījumus.
Modernizēt, nevis visu sākt no jauna
IT speciālistiem jautājot par svarīgākajiem kritērijiem VMS izvēlē vai attīstībā, visbiežāk tika izcelta centralizēta pārvaldība (19%). Licencēšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī sistēmas stabilitāte un veiktspēja bija svarīgas 13% aptaujāto.
Skatoties uz nākamajiem 3-5 gadiem, 46% IT nodaļu respondentu par prioritāti atzina esošās infrastruktūras modernizāciju, bet 27% - sistēmu integrācijas un pārvaldības uzlabošanu. Savukārt 18% uzskatīja, ka būtiskas izmaiņas pašlaik nav nepieciešamas.
Šīs prioritātes liecina, ka daļai pašvaldību svarīgākais nav pilnībā nomainīt esošo tehnoloģiju, bet gan uzlabot tās darbību un iespējas.
Arī sistēmas paplašināšana ne vienmēr ir šķērslis. 46% IT speciālistu norādīja, ka tās vienkāršība ir atkarīga no konkrētā projekta; 27% to vērtēja kā ļoti vienkāršu, bet vēl 27% - kā salīdzinoši vienkāršu. Neviens respondents paplašināšanu neatzina par sarežģītu.
Tātad aptauja neuzrāda vispārēju nespēju paplašināt sistēmas. Drīzāk tā norāda, ka attīstības iespējas, savietojamība un izmaksas jāvērtē konkrētās infrastruktūras kontekstā.
Pašvaldībām ir svarīgi risinājumi, kas ļauj sistēmu attīstīt pakāpeniski, saglabājot izmantojamo aprīkojumu un izvairoties no nepamatotām nomaiņas izmaksām.
AI un video analītika: svarīgs ir praktiskais ieguvums
Pašvaldību policijas aptaujā automātiska notikumu noteikšana bija visbiežāk minētā trūkstošā funkcija (22%). Tai sekoja video analītika (19%), kā arī ātrāka video meklēšana un integrācija ar citām drošības sistēmām (17%).
Runājot par nākotnes prioritātēm, respondenti izcēla vienkāršu pārvaldību (19%), ērtāku incidentu izmeklēšanu (17%), AI un video analītikas iespējas (15%) un integrāciju (15%). Sistēmas mērogojamību kā prioritāti norādīja 6%.
Aptauja apliecina interesi par automatizāciju, taču neļauj secināt, ka konkrēti AI risinājumi jau būtu ieviesti vai pārbaudīti. Atvērtajās atbildēs viens respondents uzsvēra, ka AI analītika varētu palīdzēt darbiniekiem vairāk laika veltīt citiem uzdevumiem.
Tehnoloģijai jāatvieglo konkrēts darba process un jāsamazina manuālā slodze, nevis jāpievieno vēl viens rīks. Aptauja neapliecina, ka AI automātiski atrisinās personāla trūkumu vai ka visām pašvaldībām jau ir konkrēti ieviešanas plāni.
Video analītikas vērtība jāvērtē pēc tās praktiskā pielietojuma: vai tā palīdz ātrāk atrast vajadzīgo notikumu, identificēt interesējošu transportlīdzekli vai samazināt laiku, kas nepieciešams ierakstu pārskatīšanai. Tehnoloģijai jāpalīdz darbiniekam iegūt informāciju, uz kuras pamata pieņemt lēmumu, nevis aizstāt pašu lēmumu.
Ko šie rezultāti nozīmē drošības tehnoloģiju tirgum?
Abas aptaujas iezīmē vairākus virzienus, kas pašvaldībām un risinājumu piegādātājiem jāņem vērā.
- Pakāpeniska modernizācija. Ja būtiskas bažas rada nomaiņas izmaksas un IT resursu trūkums, svarīgi izvērtēt, kā attīstīt esošo infrastruktūru, nevis automātiski aizstāt visu sistēmu.
- Vienkārša pārvaldība. Sistēmai jābūt piemērotai ikdienas lietošanai un uzturēšanai ar pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem.
- Praktiski pamatota analītika. AI un automatizācijas iespējas jāvērtē pēc tā, kādu konkrētu darba procesu tās uzlabo.
- Prognozējamas ilgtermiņa izmaksas. Jāņem vērā ne tikai iegāde, bet arī licencēšana, datu glabāšana, uzturēšana un apmācība.
- Reāla pieredze. Pašvaldību policijas aptaujā 32% no respondentiem vēlējās uzzināt par citu pašvaldību pieredzi. IT speciālistu aptaujā to vēlējās 29% no respondentiem. Tas liecina par izteiktu interesi par praktiskiem piemēriem, kas palīdz novērtēt risinājumus reālos apstākļos.
Šie ir secinājumi, kas izriet no aptaujas atbildēm un to interpretācijas, nevis pierādījums, ka viens risinājums būtu piemērotākais visām pašvaldībām.
Digifort: videonovērošanas pārvaldība atbilstoši pašvaldības vajadzībām
Aptaujas palīdz formulēt kritērijus, pēc kuriem pašvaldībām vērtēt videonovērošanas pārvaldības sistēmas: vienkārša administrēšana, efektīva video meklēšana, integrācijas iespējas, uzticama darbība un iespēja attīstīt esošo infrastruktūru.
Digifort ir videonovērošanas pārvaldības sistēma (VMS). Tās piemērotība konkrētai pašvaldībai jāvērtē, ņemot vērā esošo infrastruktūru, nepieciešamo kameru un iekārtu savietojamību, centralizētas pārvaldības vajadzības un turpmākās attīstības plānus.
Aptaujas dati paši par sevi nepierāda, ka Digifort atrisinās visas identificētās problēmas. Tas jānoskaidro tehniskā izvērtējumā un demonstrējumā. Tomēr aptaujas skaidri parāda, ko pašvaldībām ir vērts pārbaudīt: vai risinājums palīdz samazināt manuālo darbu, vienkāršo ikdienas pārvaldību, ļauj ātrāk atrast nepieciešamos ierakstus un nodrošina pakāpeniskas attīstības iespējas bez nepamatotām papildu izmaksām.
Mērķis nav iegādāties pēc iespējas vairāk tehnoloģiju. Mērķis ir panākt, lai pašvaldības rīcībā esošā drošības infrastruktūra būtu lietderīga, pārvaldāma un atbilstoša reālajām vajadzībām.
Efektīva videonovērošana sākas nevis ar kameru skaitu, bet ar spēju savāktos datus pārvērst izmantojamā informācijā.