+371 66100650 info@altas.lv

Cilvēks kā prioritāte drošības projektēšanā

Nemitīgi mainīgajā drošības tehnoloģiju ainavā uz cilvēku vērsta dizaina koncepcija ir kļuvusi par vadošo principu, lai radītu risinājumus, kuros prioritāte ir piešķirta lietotāju vajadzībām, vēlmēm un pieredzei. Uz cilvēku vērsta drošības projektēšana neaprobežojas tikai ar funkcionalitāti, bet ņem vērā cilvēciskos faktorus, kas ietekmē drošības sistēmu efektivitāti un lietojamību. Šajā rakstā aplūkosim, ko ietver uz cilvēku orientēta drošības projektēšana un kāpēc tā ir būtiska mūsdienu drošības vidē.

Ko nozīmē termins "drošības dizains" jeb "drošības projektēšana"?

Drošības projektēšana ir apzināta pasākumu plānošana, izstrāde un īstenošana, lai mazinātu riskus, novērstu nelaimes gadījumus un aizsargātu cilvēkus no kaitējuma dažādās vidēs, produktos vai sistēmās. Tā ietver potenciālo apdraudējumu apsvēršanu, iespējamo risku analīzi un stratēģiju īstenošanu to mazināšanai, lai galīgais mērķis būtu nodrošināt lietotāju vai iemītnieku drošību un labklājību. Drošības projektēšana aptver plašu disciplīnu loku, tostarp arhitektūru, inženierzinātnes, rūpniecisko dizainu, produktu izstrādi un darba drošību, un tā ietver drošības apsvērumu integrēšanu visos projektēšanas procesa posmos, sākot no konceptualizācijas līdz īstenošanai. Drošības projektēšanas mērķis ir radīt vidi, produktus un sistēmas, kas pēc būtības ir drošas, ērtas lietotājiem un veicina nelaimes gadījumu vai traumu iespējamības samazināšanu.

Uz cilvēku vērsta drošības dizaina izpratne

Izpratne par uz cilvēku orientētu drošības projektēšanu nozīmē, ka, izstrādājot drošības pasākumus un protokolus, prioritāte tiek piešķirta personu vajadzībām, pievēršot uzmanību viņa uzvedībai, spējām, vēlmēm un mijiedarbībai ar drošības tehnoloģijām. Šis process ietver padziļinātu izpratni par galalietotāju vajadzībām, motivāciju un problēmām, izmantojot tādas metodes kā lietotāju izpēte, etnogrāfiskie pētījumi un lietojamības testēšana. Iejaucoties lietotājos un iesaistot viņus izstrādes procesā, drošības risinājumus var pielāgot, lai tie atbilstu viņu īpašajām vajadzībām un prasībām.

Šeit ir daži piemēri no dzīves:

  • Ergonomisks darba vietas dizains: Daudzi uzņēmumi iegulda līdzekļus ergonomiskās mēbelēs un aprīkojumā, lai nodrošinātu darbinieku komfortu un labsajūtu. Regulējami rakstāmgaldi, atbalstoši krēsli un atbilstošs apgaismojums - tie visi ir uz cilvēku orientēta drošības dizaina elementu piemēri, kas samazina muskuļu un skeleta traumu risku un veicina produktivitāti.
  • Pieejams ēku dizains: Arhitekti un inženieri iekļauj tādus elementus kā uzbrauktuves, margas un plašas durvju ailas, lai ēkas būtu pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzības, uz cilvēku orientēts drošības projekts nodrošina, ka ikviens var droši un patstāvīgi pārvietoties telpās.
  • Lietotājam draudzīgs drošības aprīkojums: Drošības aprīkojumam, piemēram, ugunsdzēšamajiem aparātiem un avārijas izejām, jābūt viegli atrodamam un lietojamam avārijas situācijā. Skaidras norādes, intuitīvas vadības ierīces un regulāras apmācības veicina uz cilvēku orientētu drošības projektēšanu, ļaujot cilvēkiem efektīvi reaģēt potenciāli dzīvībai bīstamās situācijās.
  • Veselības un labsajūtas programmas: Darba devēji īsteno veselības un labsajūtas programmas, lai veicinātu darbinieku fizisko un garīgo labsajūtu. Šīs iniciatīvas var ietvert stresa vadības seminārus, fitnesa izaicinājumus, komandas saliedēšanas pasākumus un piekļuvi konsultāciju pakalpojumiem, tādējādi apliecinot apņemšanos īstenot uz cilvēku vērstu drošības projektēšanu, pievēršoties darbinieku visaptverošām vajadzībām.
  • Drošības kultūra un komunikācija: Pasaulē organizāciju iekšējā kultūrā arvien populārāka kļūst drošības kultūras veicināšana, aicinot uz atklātu saziņu un sadarbību starp darbiniekiem. Drošības sanāksmes, ziņošanas par apdraudējumiem sistēmas un regulāras drošības pārbaudes ir uz cilvēku orientētas drošības projektēšanas prakses piemēri, kas dod priekšroku cilvēku ieguldījumam un iesaistīšanai risku identificēšanā un mazināšanā.

Uz cilvēku orientētas drošības projektēšanas pamatprincipi

Orientēšanās uz lietotāju: Uz cilvēku orientēta drošības projektēšana sākas ar padziļinātu izpratni par galalietotāju vajadzībām, mērķiem un sāpju punktiem. Iesaistot lietotājus projektēšanas procesā jau no paša sākuma, drošības risinājumus var pielāgot, lai tie atbilstu viņu unikālajām prasībām un vēlmēm.

Lietderība un pieejamība: Drošības tehnoloģijām jābūt intuitīvām, viegli lietojamām un pieejamām dažādu spēju lietotājiem. Projektēšana, ņemot vērā lietojamību un pieejamību, nodrošina, ka drošības sistēmas ir efektīvas un iekļaujošas, līdz minimumam samazinot kļūdu vai pārpratumu risku.

Uz cilvēku orientēta drošības projektēšana ir vērsta uz to, lai dotu lietotājiem iespējas, nodrošinot viņiem informāciju, kontroli un autonomiju, kas viņiem nepieciešama, lai pieņemtu apzinātus lēmumus un veiktu atbilstošas darbības. Uzticēšanās veidošana starp lietotājiem un drošības sistēmām ir būtiska, lai veicinātu sadarbību un atbilstību.

Pielāgojamība un elastība: Drošības apdraudējumi un lietotāju vajadzības nepārtraukti mainās, tāpēc drošības risinājumiem ir jābūt pielāgojamiem un elastīgiem. Uz cilvēku orientēts dizains ļauj veikt interaktīvu izstrādi un nepārtrauktu uzlabošanu, pamatojoties uz lietotāju atsauksmēm un mainīgajām prasībām.

Uz cilvēku orientēta drošības dizaina priekšrocības

Uzlabota lietotāja pieredze: Uz cilvēku orientēta drošības projektēšana, piešķirot prioritāti lietotāju vajadzībām un vēlmēm, rada risinājumus, kas ir intuitīvāki, saistošāki un lietotājam draudzīgāki, tādējādi palielinot lietotāju apmierinātību un ieviešanas rādītājus.

Labāki drošības rezultāti: Drošības tehnoloģija, kas izstrādāta, domājot par lietotājiem, visticamāk, tiks izmantota pareizi un efektīvi, tādējādi samazinot drošības pārkāpumu vai kļūdu iespējamību, ko izraisa lietotāju neizpratne vai neatbilstība.

Paaugstināta organizācijas efektivitāte: Uz cilvēku orientēta drošības projektēšana var racionalizēt drošības operācijas, mazināt apmācības prasības un līdz minimumam samazināt nepieciešamību pēc atbalsta vai iejaukšanās, tādējādi ietaupot organizāciju laiku un resursus.

Pozitīva organizācijas kultūra: Uz cilvēku orientēta drošības projektēšana, par prioritāti izvirzot darbinieku labklājību un apmierinātību, veicina pozitīvu organizācijas kultūru, veicinot sadarbību, inovācijas un darbinieku morāli.

Kādēļ drošības infrastruktūras plānošanā ir svarīgi ņemt vērā cilvēcisko faktoru?


Pirmkārt, ikviena dzīva būtne ir ievainojama un visām ir vājās vietas. Neskatoties uz stingrajiem tehniskajiem pasākumiem, cilvēki joprojām ir vājākais drošības ķēdes posms. Viņu uzvedība, attieksme, uzskati un lēmumi var netīšām pakļaut organizācijas neaizsargātībai. Cilvēku kļūdas - nejaušas vai tīšas - var apdraudēt sensitīvu informāciju un sistēmas.


Otrkārt, cilvēku izglītotības un informētības līmenis par konkrētam lietām, veicina vai tieši iedragā kopējo drošības situāciju. Izpratnes veicināšana un drošības apmācību nodrošināšana ir izplatītas pieejas cilvēciskā faktora risināšanai. Organizācijas aivien cer, ka cilvēki paši ievēros drošības prasības un aizsargās informācijas aktīvus. Tomēr pat ar izglītošanas un sankciju palīdzību kļūdas, nolaidības vai apzinātas rīcības dēļ ievainojamība saglabājas.


Treškārt, ir jāņem vērā arī izpratne par cilvēka uzvedību. Drošības speciālisti atzīst, ka neveiksmes ir neizbēgamas jebkurā cilvēciskā darbībā. Cilvēku uzvedību ietekmē viņu pieredze, kultūras konteksts un individuālās perspektīvas. Organizācijām ir jāizprot jēgas veidošanas process saistībā ar datu aizsardzības praksi.


Ceturtkārt, nedrīkt koncentrēties tikai uz organizācijas vājāko posmu. Protams, tava drošības sistēma ir tik stipra, cik tās vājais posms. Bet tā vietā, lai koncentrētos tikai uz vājāko daļu, organizācijām būtu jāņem vērā uzticamie un izturīgie faktori sistēmā. Šajā perspektīvā tiek atzīts, ka cilvēku lēmumi un gūtā pieredze veicina nepārtrauktu mācīšanās un pielāgošanās procesu.


Un protams, cilvēka darbības faktoru pieeja: Ar tehniskiem risinājumiem vien nepietiek. Cilvēka faktoru (HF) pieeja atzīst, ka cilvēka uzvedība un izziņa ir kritiski faktori. Izstrādājot drošas sistēmas, jāņem vērā, kā cilvēki mijiedarbojas ar tehnoloģijām, ievēro procedūras un pieņem lēmumus. Kopumā cilvēkfaktora integrēšana drošības infrastruktūrā nodrošina holistiskāku un efektīvāku pieeju informācijas un sistēmu aizsardzībai.


Noslēgumā

Kopumā izpratne par uz cilvēku orientētu drošības projektēšanu nozīmē atzīt, ka drošības pasākumi ir visefektīvākie, ja tie ir pielāgoti indivīdu vajadzībām un spējām. Iekļaujot lietotāju atsauksmes, ņemot vērā dažādus viedokļus un piešķirot prioritāti lietotāju pieredzei, organizācijas var radīt drošāku vidi, kas aizsargā un dod iespējas ikvienam.

Būtībā tas ir cerību stars, lai radītu tādus drošības risinājumus, kas patiesi kalpo un aizsargā cilvēkus, kurus tiem ir paredzēts aizsargāt, jo sarežģītības un nenoteiktības laikmets kļūst arvien izaicinošāks. Ja projektēšanas procesa centrā ir cilvēki, mēs varam izveidot ne tikai efektīvas un uzticamas, bet arī cieņpilnas, empātiskas un spēcinošas drošības sistēmas. Turpinot ieviest jauninājumus un attīstīties drošības tehnoloģiju jomā, nekad neaizmirsīsim par cilvēkiem, kuri galu galā gūst labumu no mūsu centieniem.

Lai saņemtu vairāk informācijas par šo tēmu, iepazītos ar nozares viedokļu līderiem, kas sniegs ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskus piemērus no dzīves, reģistrējies "Nordic Sectech Summit 2024" - pasākumam, kas šogad izceļ cilvēcisko faktoru, pielāgošanos jaunajai NIS 2 direktīvai un drošības procesu projektēšanu, pamatojoties uz cilvēku vajadzībām, vēlmēm un kā to visu pielāgot savām vajadzībām.

Avoti: isaca.org, mimagroup.com, strongboxit.com

Pierakstīties to leave a comment
Produktu demonstrējums lidostā Jūrmala