Pēdējos gados drošības tehnoloģiju nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību. Ražotāji arvien biežāk runā par mākslīgo intelektu, mākoņplatformām, automatizāciju un kiberdrošību. No malas var šķist, ka tieši šīs tehnoloģijas ir galvenais iemesls, kāpēc drošības projekti kļūst sarežģītāki. Taču Baltijas tirgus realitāte rāda ko citu.
Galvenā problēma nav AI, mākoņtehnoloģijas vai pat kiberdrošība. Pamatproblēma ir daudz vienkāršāka – drošības sistēmas ir kļuvušas par pilnvērtīgām IT sistēmām, kamēr daļa tirgus joprojām tās plāno, iepērk un uztur kā tradicionālas drošības sistēmas. Tieši šī plaisa šobrīd rada lielāko daļu sarežģījumu.
No atsevišķām sistēmām līdz vienotām ekosistēmām
Pirms desmit, piecpadsmit gadiem tipisks drošības projekts sastāvēja no videonovērošanas, signalizācijas un piekļuves kontroles. Katra sistēma darbojās salīdzinoši neatkarīgi, un veiksmīgs projekts nozīmēja vienkāršu rezultātu - kameras ierakstīja, signalizācija nostrādāja un durvis atvērās. Šodien situācija ir pavisam cita.
Klienti sagaida, ka videonovērošana spēs automātiski identificēt notikumus, piekļuves kontrole būs integrēta ar personāla vadības sistēmām, ugunsdrošības risinājumi aktivizēs iepriekš definētus evakuācijas scenārijus, bet visa informācija nonāks vienotā vadības platformā. Vienlaikus sistēmām jāspēj komunicēt ar uzņēmuma IT infrastruktūru, mākoņpakalpojumiem un biznesa procesiem. Tas nozīmē, ka drošības projekts vairs nav tikai aparatūras piegāde. Tas ir integrācijas projekts. Un tieši integrācija kļūst par vissarežģītāko projekta posmu.
Tirgus vairs nepērk kameras - tas pērk rezultātu
Drošības nozarē joprojām sastopams priekšstats, ka klienta galvenais mērķis ir izvēlēties piemērotāko kameru vai sensoru. Patiesībā situācija ir mainījusies. Klienti arvien retāk meklē konkrētu ierīci. Viņi meklē risinājumu savai problēmai.
Ostai nav nepieciešamas simtiem kameru - tai ir vajadzīga iespēja savlaicīgi identificēt neatļautu iekļūšanu. Ražošanas uzņēmumam nav vajadzīga tikai termālā kamera - viņi meklē agrīnu ugunsgrēka riska identificēšanu, kas samazina dīkstāves un zaudējumus. Savukārt pašvaldībām svarīgākais nav video ierakstu skaits, bet iespēja ātri atrast nepieciešamo informāciju incidentu izmeklēšanai.
Tas nozīmē, ka viena ierīce pati par sevi vairs nerisina problēmu. Vērtību rada dažādu tehnoloģiju sadarbība.
AI rada vērtību tikai tad, ja dati kļūst izmantojami
Mākslīgais intelekts neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem drošības tehnoloģiju attīstības virzieniem. Tomēr Baltijas tirgū lielākais izaicinājums nav AI pieejamība. Lielākais izaicinājums ir spēja izmantot AI radīto informāciju.
Organizācijas jau šodien ģenerē milzīgu datu apjomu, un AI šo apjomu tikai palielina. Tāpēc nākotnē konkurences priekšrocības iegūs nevis tie, kuri savāc visvairāk datu, bet gan tie, kuri spēj no tiem iegūt praktiski izmantojamus secinājumus. Šī iemesla dēļ nozare pakāpeniski pāriet no tradicionālas video skatīšanās uz metadatu izmantošanu. Aizvien svarīgāka kļūst nevis iespēja apskatīt stundām ilgu ierakstu, bet gan dažu sekunžu laikā atrast konkrētu notikumu, personu vai transportlīdzekli.
Kiberdrošība kļūst par neatņemamu drošības projektu sastāvdaļu
Pēdējo gadu laikā būtiski mainījušies arī klientu jautājumi. Ja agrāk izvēli noteica attēla kvalitāte, cena un funkcionalitāte, tad šodien arvien biežāk tiek jautāts: Kas notiks, ja šo sistēmu uzlauzīs?
NIS2 direktīva, pieaugošie kiberdrošības draudi un ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījuši pieeju drošības sistēmu izvēlei. Organizācijas arvien rūpīgāk vērtē piegādes ķēžu drošību, ražotāju izcelsmi, programmatūras atjauninājumu politiku, datu glabāšanas vietu un sistēmu integrācijas drošību. Tas nozīmē, ka drošības projekts vairs nav tikai fiziskās drošības projekts. Tas vienlaikus ir arī kiberdrošības projekts.
Lielākais izaicinājums ir kompetenču trūkums
Paradoksāli, bet lielākais izaicinājums Baltijas drošības tirgū ir nevis tehnoloģiju trūkums, bet gan zinošu speciālistu trūkums.
Mūsdienu drošības projektu īstenošanai nepieciešamas zināšanas ne tikai videonovērošanā un piekļuves kontrolē, bet arī tīklu arhitektūrā, serveru infrastruktūrā, mākoņplatformās, kiberdrošībā, GDPR prasībās un dažādu sistēmu integrācijā. Šādu profesionāļu tirgū joprojām ir nepietiekami. Rezultātā tehnoloģijas attīstās ievērojami straujāk nekā organizāciju spēja tās pilnvērtīgi ieviest un uzturēt.
Distributora novērojumi Baltijas tirgū
Ikdienā strādājot ar sistēmu integratoriem, projektētājiem un gala klientiem, kļūst skaidrs, ka sarežģītāki nav kļuvuši paši produkti. Sarežģītākas ir kļuvušas prasības. Ja agrāk pietika ar jautājumu: "Kura kamera būs piemērotākā?", tad šodien diskusija sākas pavisam citādi.
Klienti vēlas zināt, kā konkrētais risinājums integrēsies ar esošo VMS platformu, piekļuves kontroles sistēmu, kiberdrošības politiku, NIS2 prasībām un nākotnes attīstības plāniem. Vienlaikus pieaug interese par platformām, kas ļauj vienotā ekosistēmā pārvaldīt vairākas drošības funkcijas, kā arī par ražotājiem, kuri spēj nodrošināt augstus kiberdrošības standartus un uzticamu darbību Baltijas klimatiskajos apstākļos.
Tas skaidri parāda, ka tirgus fokuss pakāpeniski pāriet no atsevišķu produktu izvēles uz ilgtermiņā drošas un integrējamas infrastruktūras veidošanu.
Secinājums
Drošības projekti Baltijā kļūst sarežģītāki nevis tāpēc, ka parādās vairāk kameru, sensoru vai AI funkciju. Tie kļūst sarežģītāki tāpēc, ka drošība vairs nav atsevišķa sistēma. Tā ir kļuvusi par neatņemamu organizācijas IT infrastruktūras, kiberdrošības stratēģijas, operacionālās efektivitātes un risku pārvaldības sastāvdaļu.
Tieši šī pāreja no atsevišķu iekārtu projekta uz vienotu drošības ekosistēmu ir nozīmīgākā pārmaiņa, kas šobrīd veido Baltijas drošības tirgu. Organizācijām, integratoriem un tehnoloģiju piegādātājiem tas nozīmē vienu – nākotnē konkurētspējīgs būs nevis tas, kurš piedāvās vairāk funkciju, bet gan tas, kurš spēs izveidot drošu, integrējamu un ilgtspējīgu risinājumu.